BALDONES MĀKSLAS SKOLA
Mācību priekšmeta
MĀKSLAS VALODAS PAMATI
programma


Apjoms: 350 stundas


IEVADS

Mākslas valodas pamati ir mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” sastāvdaļa. Zināšanas par mākslas valodas terminiem, jēdzieniem un to lietojums ir organiski nepieciešamas visos mākslas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” priekšmetos. Attīstīt izpratni par mākslu tās vēsturiskā attīstībā, spējas analizēt un salīdzināt dažādu laikmetu un stilu mākslas darbos izmantotos izteiksmes līdzekļus saistībā ar noteiktu vēsturisko, sociālo un kulturālo kontekstu, kā arī estētikas izpratni, ir Mākslas valodas pamatuzdevums. Taču, lai zināšanas būtu visaptverošas, jēdzieni un elementi no dažādiem kultūras un mākslas stiliem tiek iekļauti arī pārējo priekšmetu programmās. Sevišķi kompozīcijā, gleznošanā un darbā materiālā.
Viss mācību cikls kopumā nodrošina izpratni par dizaina, mākslas un mākslas valodas attīstības vēsturiskajām likumsakarībām un faktiem, stiliem un tradīcijām un estētiku. Attīsta spēju apzināties savu darbu kā noteikta kultūrvēsturiska konteksta sastāvdaļu, un praktiskā darbā izmantot savas mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes.  


1. Mācību priekšmeta mērķi

  • Apgūt dizaina attīstības pamatus, mākslas valodas pamatelementus, prast tos praktiski pielietot, diskutēt par tiem.
  • Nostiprināt izpratni par dizaina pamatfunkcijām, mākslas veidiem, žanriem, tehnikām un ikonogrāfiju un to attīstību vēsturiskā secībā
  • Attīstīt spēju orientēties dažādu laiku dizaina un mākslas stilistiskajā materiālā un analītiski to izmantot atbilstoši izvēlētajam mācību saturam.


2. Mācību priekšmeta uzdevumi

  • Iepazīstināt par mākslas veidiem, žanriem, stiliem, tehnikām, to attīstību un kopsakarībām vēsturiskā secībā Latvijā un pasaulē.
  • Rosināt pētīt, analizēt un interpretēt mākslas un dizaina paraugus. Mudināt izmantot zināšanas praktiskajos darbos citos mācību priekšmetos.
  • Sagatavot absolventus skolas Noslēguma darba teorētiskās daļas aizstāvēšanai.


3. Mācību priekšmeta apguves ilgums, apjoms un secība

Mākslas valodas pamatu programma tiek apgūta sešos gados – 350 mācību stundās, sākot no 2.kursa.
1. mācību gadā: apgūst mākslas valodas pamatjēdzienus, iepazīstas ar mākslas veidiem – arhitektūru, tēlotāju un lietišķo mākslu, gan žanriem, gan tehnikām; iepazīst mākslas attīstības procesus sākot no pirmatnējām kultūrām līdz kristietības uzplaukumam. 
2. mācību gadā: apgūst stikla dizaina attīstības pamatus, mākslas valodas pamatjēdzienus un iepazīstas ar dažādām stikla apstrādes tehnikām; iegūst izpratni par stikla materiāla pielietojumu mākslā un dizainā.
3. mācību gadā: apgūst mākslas valodas pamatelementus, terminoloģiju; iepazīstas ar kultūras un mākslas attīstību sākot no akmens laikmeta līdz renesansei. 
4. mācību gadā: apgūst mākslas stilus no renesanses līdz jūgendstilam; iemācās, kādas ir galvenās stilus raksturojošās pazīmes; grupu darbā un individuālos praktiskos uzdevumos atkārto un apgūst jauno mācību vielu, praktizē spēju raksturot mākslas darbus. 
5. mācību gadā: iepazīst mākslas virzienus no impresionisma līdz vides mākslai; iemācās rakstīt izstāžu recenzijas, praktizēt uzstāšanos un savu prezentāciju izveidi.
6. mācību gadā: iepazīst latviešu mākslas pirmsākumus līdz mūsdienām, iekļaujot dažādus procesus un notikumus, piemēram “Purvīša balva”; izveido strukturētu noslēguma darba teorētisko daļu.


4. Mācību sasniegumu vērtēšana
Zināšanas un prasmes vērtē 10 ballu skalā. Vērtēšana notiek:

  • ievadvērtēšana – uzsākot risināt tēmu, kurā noskaidro audzēkņu sākumzināšanas un konkrētā uzdevuma izpratni;
  • kārtējā vērtēšana – vērojumi mācību darba procesā skolēnu sasniegumu konstatēšanai – organizējot pārrunas darba procesā par piedāvātajiem tēmas risinājumiem un to atspoguļojumu, izvērtējot konkrētā darba rezultātu;
  • vērtēšana tēmu noslēdzot - konstatējot skolēnu zināšanu līmeni, izpildot kontroldarba uzdevumus;
  • noslēguma vērtēšana, izvērtējot kopējo situāciju vai sasniegumus. Apkopojošā vērtēšana.


5. Mācību metodes un darba organizācijas formas

  • Izskaidrojoši ilustratīvā metode:
    • demonstrācijas,
    • izdales materiāli,
    • filmu demonstrācijas,
    • videomateriālu demonstrācijas,
    • Interneta materiālu demonstrācijas.
  • Mācību stunda – tajā apvienojas teorētisko zināšanu apguve ar praktiskiem vingrinājumiem un paveiktā analīzi, vērtējumu: tēmas izklāsts, pārrunas, individuālais darbs, konsultācijas.
  • Diskusija ļauj noskaidrot atšķirīgus viedokļus kādas problēmas vai idejas risinājumā. Diskusijas temats tiek formulēts jautājuma veidā. Tā norit, mēģinot rast atbildi uz uzdoto jautājumu. Ierosme diskusijai var būt mākslas darbs, literārs teksts vai skaņdarbs, dabā redzētais, kāda problēma mākslā u.c.
  • Spēle atdzīvina darba procesu un rada darbam labvēlīgu atmosfēru. Jau izstrādātās spēles ļauj nostiprināt zināšanas par kādu tēmu, bet iespēja veidot pašiem savu spēli veido pieredzi meklēt un atlasīt nepieciešamo informāciju. Mākslas darbu reprodukciju izmantošana spēles radīšanai var rosināt iztēli un nostiprināt jau esošās zināšanas.
  • Pētījums ļauj izpētīt kādu tēmu, kādas lietas uzbūvi vai tās iespējamās formas. Darbs var būt grupās vai individuāls.
  • Projekts tiek lietots patstāvīgu vai grupas pētījumu veikšanai par kādu pašu izvēlētu problēmu. Tas var būt arī plāns kaut kā izveidošanai, pārveidošanai, izgatavošanai, noorganizēšanai, izpētīšanai. Projekta darbs ir vairāk pakāpju uzdevums, kas ietver sevī mazākus uzdevumus.
  • Stāstījums ļauj strādāt ar visu grupu vienlaicīgi – dalīties pieredzē un sniegt jaunu informāciju. Tas var būt kombinēts ar mākslas darba oriģinālu vai reprodukciju, filmu skatīšanos, audio ierakstu klausīšanos un datorprogrammu demonstrējumu.
  • Demonstrējums iepazīstina ar jaunām mākslas tehnikām vai paņēmieniem, parādot veidu vai tehnoloģiju, kādā var strādāt ar konkrēto materiālu.
  • Stāsta sacerēšana ir kolektīvs vai individuāls darbs, kurš ļauj atklāt savus priekšstatus, zināšanas, veidot dažādas asociācijas. Kā ierosinātājs stāsta sacerēšanai var būt mākslas darbs vai tā reprodukcija.
  • Mācību ekskursija ir iespēja novērot vai izpētīt praksi. Tā var būt īsa vienas vietas apskate vai arī ilgāks laika posms vairākās vietās.


6. Mācību darbam nepieciešamais aprīkojums

  • Programmas izpildes nodrošinājumam nepieciešamais aprīkojums: plaukti grāmatu glabāšanai, plaukts metodisko materiālu glabāšanai, galdi stundu darbam, datorgalds, galds datortehnikas (printera, skenera) novietošanai, krēsli atbilstoši audzēkņu skaitam, krēsls skolotājam.
  • Nepieciešamie mācību tehniskie līdzekļi: multimediju projektors, interaktīvā tāfele vai ekrāns, datora monitors, procesors, skandas, skeneris, krāsu printeris, kopētājs, interneta pieslēgums. 
  • Uzskates līdzekļi: PowerPoint prezentācijas, videomateriāli, interneta datu bāze, metodiskie materiāli, žurnāli, mākslas grāmatas.
  • Audzēkņiem nepieciešams: pildspalva un klade pierakstu veikšanai, mape izdales materiālu glabāšanai.


Nr.

Tēma

Stundu skaits

Sasniedzamie rezultāti: zināšanas, prasmes, iemaņas

1. mācību gads (kopā 35 stundas)

I semestris

1.

Mākslas veidi. Žanri. Tehnikas. Mākslinieka darbnīca. Muzejs. Līnija. Dabas krāsas. Primitīvā māksla. Paleolīts. Neolīts

8

Iegūst izpratni par vizuālās mākslas valodas jēdzieniem, rod prasmi zināšanas izmantot praktiskā radošā darbībā citos mācību priekšmetos, apgūst izpratni par mākslas veidiem – arhitektūru, tēlotāju un lietišķo mākslu. Orientējas tēlotājas mākslas žanros. Apgūst kopīgo un atšķirīgo primitīvo tautu mākslinieciskajās izpausmēs, pētot pieejamo informāciju.

2.

Mākslas pirmsākumi. Senā Ēģipte

4

Iegūst izpratni par pirmajām būvēm, būvniecības principiem un jaunajiem celtniecības materiāliem, pirmo rakstību un zīmi kā simbolu, stilizāciju un krāsu nosacītību tēlniecībā un glezniecībā, kas ļauj atpazīt ēģiptiešu mākslu citu kultūru vidū. 

3.

Krētas un Mikēnu kultūra. Senā Grieķija

3

Iegūst izpratni par klasiskās mākslas principiem – līdzsvaru un harmoniju, horizontāļu un vertikāļu balansu kompozicionālajā risinājumā, klasiskā skaistuma kanoniem tēlniecisko formu izveidē, stila vienotību visās mākslas nozarēs. 

   

15

 

II semestris

4.

Senā Roma

10

Gūst izpratni par kopīgo un atšķirīgo Romas un citu zemju kultūrās, vēsturisko fonu portreta žanra uzplaukumam. Iegūst izpratni par mākslas valodas izteiksmes līdzekļiem, kuri pielietoti Romas inženiertehnisko būvju celtniecībā un kuri kļuvuši par Impērijas varenības simboliem. 

5.

Agrīnā kristiešu māksla. Kultūra un amatu māksla Bizantijā. Jaunas tendences mākslā. Viduslaiki.  Zīme. Bizantija. Telpa. Romānika. Gaisma. Krāsa stiklā. Gotika. Gotika Rīgā

10

Iegūst izpratni par pārmaiņām, ko Rietumeiropas kultūrā ienes kristietība – krusts kā zīme un simbols, kā kompozīcijas pamats, horizontāle un vertikāle romānikā, vertikāle – gotikā. Vitrāža.

   

20

 

2. mācību gads (kopā 35 stundas)

I semestris

6.

Materiāls - stikls

Darba rīki

Mākslinieka darbnīca

Vitrāža

Muzejs

4

4

5

2

Iegūst zināšanas par stikla daudzveidību dažādos mākslas un dizaina pielietojumos. Iepazīstas ar mākslinieku darba vidi un darba specifiku. Iegūst izpratni par gaismas, krāsas  un formas nozīmi stiklā. Iepazīstas ar muzeju, baznīcu vai izstāžu krājumu klātienē vai virtuāli.

   

15

 

II semestris

7.

Stikla skulptūra (krāvums)

Tiffanī tehnika

Mozaīka

Mākslinieka daiļrade

Dizains

2

4

4

3

7

Iepazīstas ar dažādām stikla tehnikām. Iegūst ieskatu mākslinieka daiļradē mūsdienās  un vēsturē. Paplašinās svešvārdu krājumu. Ieskats dizaina veidošanā

   

20

 

3. mācību gads (kopā 70 stundas)

I semestris

8.

Mākslas veidi. Žanri. Tehnikas

4

Iegūst izpratni par vizuālās mākslas valodas jēdzieniem, rod prasmi, zināšanas izmantot praktiskā radošā darbībā citos mācību priekšmetos, apgūst izpratni par mākslas veidiem – arhitektūru, tēlotāju un lietišķo mākslu. Orientējas tēlotājas mākslas žanros. Spēt izmantot atbilstošus terminus analizējot mākslas darbus un diskutējot.

 9.

Līnija. Dabas krāsas. Primitīvā māksla. Māksla kā rituāla atribūts. Paleolīts. Neolīts. Mezolīts

4

Apgūst kopīgo un atšķirīgo primitīvo tautu mākslinieciskajās izpausmēs pētot pieejamo informāciju. Iepazīties ar alu gleznojumu dažādību, sīkplastiku, akmens laikmeta pielūgsmes vietas.

10.

Mākslas pirmsākumi. Senā Ēģipte

5

Iegūst izpratni par balstu un slodzi, pirmajām būvēm, būvniecības principiem un jaunajiem celtniecības materiāliem, pirmo rakstību un zīmi kā simbolu, stilizāciju un krāsu nosacītību tēlniecībā un glezniecībā, kas ļauj atpazīt ēģiptiešu mākslu citu kultūru vidū. Spēt raksturot cilvēka figūras attēlošanas kanonu.

11.

Apjoms. Arhitektūra. Tēlniecība. Kultūra un mitoloģija. Senā Grieķija

6

Iegūst izpratni par klasiskās mākslas principiem – līdzsvaru un harmoniju, horizontāļu un vertikāļu balansu kompozicionālajā risinājumā, klasiskā skaistuma kanoniem tēlniecisko formu izveidē, stila vienotību visās mākslas nozarēs. 

12.

Senā Roma

6

Gūst izpratni par kopīgo un atšķirīgo Romas un citu zemju kultūrās, vēsturisko fonu portreta žanra uzplaukumam. Iegūst izpratni par mākslas valodas izteiksmes līdzekļiem, kuri pielietoti Romas inženiertehnisko būvju celtniecībā un kuri kļuvuši par Impērijas varenības simboliem. 

13.

Pirmā semestra vielas atkārtojums

5

Apgūtās vielas nostiprināšana, spēja nesajaukt apgūto terminu nozīmi.

   

30

 

II semestris

14.

Bizantija. Agrīnā kristiešu māksla. Kultūra un amatu māksla Bizantijā. Jaunas tendences mākslā

6

Iegūst izpratni par pārmaiņām, ko Rietumeiropas kultūrā ienes kristietisms – krusts kā zīme un simbols, kā kompozīcijas pamats. Mozaīka. Sv. Sofijas katedrāle.

15.

Viduslaiki.  Romānika. Gaisma. Krāsa stiklā. Gotika. Gotika Rīgā

10

Gūst zināšanas par kultūru, glezniecību un arhitektūru. Horizontāle un vertikāle romānikā, vertikāle – gotikā. Vitrāža. Atpazīst pasaulē un Latvijā izteiktus romānikas un gotikas piemērus arhitektūrā.

16.

Harmonijas un līdzsvara atdzimšana horizontālēs un vertikālēs. Renesanse. Revolūcija krāsā - eļļa. Cilvēks kā visu lietu mērs. Portreta un mitoloģiskā žanra uzplaukums

13

Iegūst izpratni par antīko vērtību – līdzsvara un harmonijas atdzimšanu, jaunu vērtību – cilvēku kā visu lietu mēru. Orientējas Rafaela, Mikelandželo un Leonardo da Vinči, kā arī citu Rietumeiropas renesanses izcilāko mākslinieku darbu veidošanā izmantotajos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļos. Pēta internetā, literatūrā un periodikā pieejamo informāciju, ko izmanto jau zināmo faktu papildināšanai.

17.

Otrā semestra vielas atkārtojums

7

Apgūtās vielas nostiprināšana, spēja nesajaukt apgūto terminu nozīmi.

18.

Eksāmens

2

Mācību gada laikā apgūto zināšanu pārbaude.

19.

Plenērs

2

Iepazīšanās ar plenēra būtību, svarīgākais, kas jāievēro gleznojot dabā.

 

40

 

4. mācību gads (kopā 70 stundas)

I semestris

20.

Renesanses vielas atkārtojums

2

Iepriekšējā semestrī apgūtās vielas atkārtojums kā ievads nākamajām tēmām.

21.

17.gadsimts. Jauni apjomi, plastika. Baroks. Liektās līnijas. Krāsu pustoņi. Mākslas elitārisms. Vairāku stilistisko sistēmu blakus pastāvēšana viena gadsimta ietvaros

10

Iegūt izpratni par jaunajām reālistiskajām tendencēm un dzīves īstenības attēlojuma nozīmīgumu mākslas attīstībā, mākslas izglītojošo lomu.

22.

Rokoko

4

Stila atpazīstamība pēc tā pazīmēm. Apzinās, ka māksla mēdz būt arī kā izklaide – rokoko.

23.

Atgriešanās pie vispārpieņemtām vērtībām. Klasicisms arhitektūrā, glezniecībā un tēlniecībā. Harmonijas un līdzsvara nepieciešamība kā kontrasts barokālajai pārbagātībai. Klasicisms

6

Iegūst izpratni par mākslu kā procesu, kas ir nepārtrauktā attīstībā, par katru jaunu stilu kā iepriekšējā stila noliegumu, par vienlaicīgu vairāku atšķirīgu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopumu pastāvēšanu, par klasisko vērtību ilglaicību.

24.

Glezniecības analīze

4

Audzēknis iemācās veikt gleznas analīzi. Lasa gleznu aprakstus, izceļ atslēgas vārdus, prot izteikt un pamatot savu viedokli par glezniecību.

25.

Pirmā semestra vielas atkārtojums

4

Apgūtās vielas nostiprināšana, spēja nesajaukt apgūto terminu nozīmi.

   

30

 

II semestris

26.

Romantisms. Kultūra. Literatūra un glezniecība

6

Izprot romantisma vērtības.

27.

Reālisms. 18.gadsimts - laikmeta temps

8

Iepazīties ar laikmeta pārmaiņām, izprast to ietekmi uz tēlotājmākslu un cilvēku uztveri.

28.

Jūgendstils

6

Jūgendstils kā dekoratīvās mākslas stils. Eksterjers un interjers. Plakātu māksla.

29.

Projektu mēnesis

10

Interaktīvā formā audzēkņi apgūst dažādu mācību vielu, piemēram iestudē performances, trenējas rakstīt recenzijas, analizēt mākslas darbus, grupu darbos atkārto līdz šim iemācīto vielu.

30.

Otrā semestra vielas atkārtojums

6

Apgūtās vielas nostiprināšana, spēja nesajaukt apgūto terminu nozīmi.

31.

Eksāmens

4

Mācību gada laikā apgūto zināšanu pārbaude.

 

40

 

5. mācību gads (kopā 70 stundas)

I semestris

32.

Impresionisms. Saules gaisma. Ārtelpa. Virsma. Mirklis kā vērtība un tā atspoguļojums impresionismā. Darbs plenērā

8

Iegūst izpratni par gaismas nozīmi gleznojumā – gaismu dabā un apgaismojumu telpās, gaismas un ēnas silti vēsajām attiecībām, krāsu košumu un bagātību, faktūras kā izteiksmes līdzekļa nozīmi impresionismā.

33.

Postimpresionisms

6

Atpazīt Vincenta van Goga, Pola Gogēna un Pola Sezāna daiļradi. Gūt izpratni, ka katrs nākošais mākslas virziens noliedz iepriekšējo.

34.

Fovisms

4

Atpazīt fovismam raksturīgo krāsu pielietojumu, Anri Matisa daiļrade.

35.

Ekspresionisms

5

Edvarda Munka daiļrade, izpratne par emocionālo pārdzīvojumu ietekmi izteiksmes līdzekļu izvēlē. Līnija, triepiens kā emocionālā sakāpinājuma atspoguļojums.

36.

Kubisms

4

Atšķirt kubismu no citiem mākslas virzieniem.

37.

Pirmā semestra vielas atkārtojums

3

Nostiprināt iegūtās zināšanas.

   

30

 

II semestris

38.

Dadaisms

5

 Dadaisma dzejas vizualizācijas, dadaisma pamatprincipi, Marsela Dišāna daiļrade.

39.

Sirreālisms

6

Izprast sirreālisma virzienu, iepazīt slavenāko virziena pārstāvju daiļradi.

40.

Abstraktais ekspresionisms

5

Džeka Pollaka, Marka Rotko u.c. daiļrade

41.

Oparts

4

Vizuālo efektu iespējamība uz plaknes.

42.

Poparts

4

Endija Vorhola daiļrade, popkultūra kā galvenais sižets mākslā.

43.

Konceptuālā māksla

5

Idejas un izpildījuma mijiedarbība.

44.

Vides māksla, landarts

5

Vide kā neatņemama mākslas darba sastāvdaļa.

45.

Otrā semestra vielas atkārtojums

4

Apgūtās vielas nostiprināšana.

46.

Eksāmens

2

Zināšanu pārbaude.

 

40

 

6. mācību gads (kopā 70 stundas)

I semestris

47.

Nobeiguma darba ideja

8

Izmantojot dažādus “brainstorm” paņēmienus, nonākt līdz sava mākslas skolas noslēguma darba idejai.

48.

Latvijas mākslinieki 19.gs.beigas – 20.gs.  50.gadi

20

Iepazīt Latvijas mākslas pamatlicējus.

   

30

 

II semestris

49.

Latvijas mākslinieki 20.gs. 50.gadi -  mūsdienas

20

Iepazīties ar latviešu māksliniekiem, aktuālajām norisēm mūsdienu mākslas vidē.

50.

Noslēguma darba teorētiskās daļas izstrāde.

20

Pakāpeniski strukturēt un izveidot noslēguma darba teorētisko daļu, veikt nepieciešamo izpēti. Izmēģināt darba prezentēšanu.

 

40

 

Kopējais priekšmeta programmas īstenošanas stundu skaits  350


Izmantotā literatūra:

1. V. Kavacs, “Mākslas valodas pamati”;
2. S. Cielava, “Vispārīgā mākslas vēsture”, I, II, III;
3. A. Jurjāne, “Gleznošana”;
4. V. Apsītis, “Kārlis Zāle”;
5. Latvijas grāmata, “Latvju raksti”, I, II, III;
6. I. Loze, “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”;
7. L. Zitāne, “Kultūras vēsture”;
8. A. Rubenis, “Senās Romas kultūra”;
9. A. Rubenis, “Senās Romas dzīve un kultūra”;
10. A. Rubenis, “Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā”;
11. Latvijas Zinātņu akadēmija, A.Upīša valodas un literatūras institūts, “Latviešu tēlotāja māksla 1860. – 1940.”;
12. R. Bēms, “Latviešu padomju akvareļglezniecība”;
13. R. Šmagre, “Latviešu pastelis”;
14. S. Grosa, “Jūgendstils. Laiks un telpa”;
15. M. Ivanovs, “Latviešu glezniecība”;
16. I. Ņefedova, “Masterpieces of Latvian Painting”;
17. A. Belmane, “No Leonardo līdz Pikaso”;
18. J. Petraškevics, “Grafika”;
19. E. H. Gombrich, “Mākslas vēsture”;
20. A. Prater, “Painting of the Baroque”;
21. M. Wundram, “Painting of the Renaissance”;
22. N. Wolf, “Painting of the Romantic Era”;
23. J. C. Frere, “Early Flemish Painting”;
24. Ch. Sala, “Michelangelo”;
25. M. Korbišlijs, “Seno laiku pasaule”;
26. F. Klārka, M. Bērings, Dž. Džeimss, “Grieķija Perikla laikā”;
27. Alisone Koula, “Renesanse”;
28. H. - J. Mrusek, “Romanik”;
29. E. Thiel, “Geschichte des Kostums”;
30. N. Stīvensons, “Arhitektūra. Pasaules izcilākie pieminekļi tuvplānā”;
31. PSRS Mākslas akadēmija, I.Repina glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, “Cittautu mākslas vēsture”, I, II, III;
32. Žurnāli, “National Geographic”;
33. Žurnāli, “Māksla”, “Studija”, “Māksla +”


Videomateriāli, kas tiek izmantoti stundu darba nodrošināšanai:

1. “Senās Ēģiptes kultūra”, 46 min.;
2. “Ramzess”, 47 min.;
3. “Mūmija”, 160 min.;
4. “Senās Grieķijas kultūra”, 45 min.;
5. “Senās Romas kultūra”, 48 min.;
6. “Versaļas pils”, 47 min.;
7. “Meitene ar pērļu auskaru”, 120 min.
 
PowerPoint prezentācijas:

1. “Ievads Stilu un dizaina vēsturē, Glezniecības žanri”;
2. “Monumentālās glezniecības tehnikas”;
3. “Tēlniecība”;
4. “Grafika”;
5. “Paleolīts un Neolīts”;
6. “Senā Ēģipte”;
7. “Seno grieķu un romiešu dievi”;
8. “Senā Grieķija”;
9. “Senās Romas māksla, Pompeji”;
10. „Bizantijas kultūra”;
11. “Romānikas māksla”;
12. “Gotikas māksla Eiropā un Latvijā”;
13. “Renesanse Itālijā” (Sandro Botičelli, Leonardo da Vinči, Rafaels Santi, Mikelandželo Buonoroti);
14. “Renesanse ārpus Itālijas” (Brāļi van Eiki, Hieronīms Boshs, Pīters Breigels, Albrehts Dīrers, Renesanase Spānijā. El Greko,);
15. “Māksla 17.gadsimtā. Baroks” (Tēlniecība - Lorenco Bernini, glezniecība - Pīters Pauls Rūbenss, Antonijs van Deiks, Jakobs Jordānss, Franss Snaiderss, Rembrants van Reins, Vermērs van Delfts, Djego Velaskēzs);
16. “Baroka arhitektūra” (Versaļas pils, Katrīnas pils, Ziemas pils, Pēterhofa, Rundāles pils);
17. „Māksla 18. gadsimtā. Klasicisms, rokoko, ampīrs” (Nikolā Pusēns, Antuāns Vatto, Fransuā Bušē, Žaks Luijs Dāvids, Fransisko Goija);
18. „Impresionisms 19. un 20. gs. mākslā, jaunie stili” (Eduards Manē, Edgars Degā, Pjērs Ogists Renuārs, Klods Monē, Pols Sezans, Vincents van Gogs, Pols Gogēns Tulūzs Lotreks);
19. “20.gadsimta stilu daudzveidība mākslā” (Arhitektūra un dizains - BAUHAUSa, ART DECO, jūgendstils Rīgas arhitektūrā, glezniecībā - Gustavs Klimts, Alfons Mucha, Hundertwassers, Antonio Gaudi, modernās mākslas stili - kubisms, Pablo Pikasso, Džordžs Braks, sirreālisms - Salvadors Dalī, citi stili - Viktors Vazarelli u.c.;
20. „Dizains šodien”. 


Mācību priekšmeta programmu izstrādāja:
Laura Buholte

Kalendārs
<< Marts 2024 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031